Bioloģiski stress ir vairāk nekā pašsaprotams – ja cilvēkam draud briesmas, stress un bailes mudina viņu bēgt ko kājas nes. Taču izrādās, ka arī cilvēka neapmierinošais finansiālais stāvoklis vai svarīga eksāmena tuvošanās ķermenī izraisa tieši tādu pašu stresa līmeni. Atšķirībā no dzīvniekiem, kuriem arī nākas saskarties ar stresu, cilvēki nespēj kontrolēt stresa līmeni savā ķermenī.
Neskatoties uz to, ka cilvēka dzīvība nav apdraudēta, dažādi dzīves notikumi izraisa lielu stresa hormonu izdalīšanos, kas noved pie sirdsdarbības paātrināšanās, dīvainas sajūtas kuņģī un muskuļu saspringšanas.
Pat, ja cilvēks šķiet laimīgs – strādā labā darbā, saņem labu algu un ir veiksmīgs – viņš pēkšņi piedzīvot sirdslēkmi un mirt. Pētījumi pierāda, ka šādu pēkšņu veselības problēmu pamatā ir nekas cits kā ikdienā piedzīvotais stress. Kā tas iespējams? Pārlieku liels daudzums stresa hormonu sagrauj cilvēka imūnsistēmu, tādējādi palielinās iespēja saslimt. Atsevišķi pētījumi pierāda, ka pārlieku liels stress var izraisīt arī vēzi. Tāpat stress negatīvi ietekmē cilvēka atmiņu, kā dēļ pēdējā brīža mācības pirms svarīga eksāmena var nedarboties, jo uz atmiņu iedarbojies pastiprinātais stress un cilvēks gluži vienkārši aizmirst visu, ko ir centies iemācīties.
Kā samazināt stresa izraisīto ķermeņa reakciju? Oksitocīns ir hormons, kurš nomāc stresa radīto saspringumu un palīdz cilvēkam atbrīvoties. Šis hormons izdalās pozitīvas komunikācijas gadījumos. Cilvēkiem, kuru daudz laika pavada citu cilvēku kompānijā, izveidojas dabīga spēja izturēt stresu. Pavadi laiku kopā ar saviem mīļajiem – tas var izglābt tavu dzīvību! :)
Vairāk par stresa izraisītajām sekām vari uzzināt šajā video (angļu val.):
Avots: Wired.com