10 neparasti cilvēka organisma aizsargmehānismi

	Žāvāšanās Žāvu mehānisms ir izpētīts ļoti slikti, bet kaut ko zinātniekiem ir izdevies noskaidrot: viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks žāvājas, ir pārkaršana vai galvas smadzeņu pārpūle. Ja mēs aktīvi strādājam, maz guļam un neizguļamies, izjūtam psiholoģisku trauksmi vai stresu, tad mūsu organisms startē šo speciālo aizsargsistēmu. Ieelpojot žāvu laikā lielu daudzumu gaisa mēs nedaudz atvēsinām smadzenes caur aukslējām, kā arī atveram elpceļus, palielinām skābekļa piegādi asinīm un atslābinām savus muskuļus.
	Šķaudīšana Šķaudīšanas mehānisms mūsu organismā tiek startēts tad, kad deguna apvidū sakrājas pārāk daudz alergēnu, mikrobu, putekļu vai jūs vienkārši virtuvē pārspīlējāt ar maltiem melnajiem pipariem. Šajā brīdī notiek īpašu neironu kairināšana un cilvēks šķauda atbrīvojoties no visa liekā, kas bija viņa degunā un rīklē. Galvenais, lai tajā brīdī neviens neatrastos jūsu priekšā, jo šķaudot gaisa ātrums sasniedz ātrumu 160 kilometri stundā, kā arī vienā šķaudienā vidēji var saturēties ap 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju.
	Staipīšanās Arī staipīšanās ir savdabīgs organisma aizsargmehānisms, kaut gan mēs to praktiski pilnībā kontrolējam un staipāmies pēc savas vēlmes. Pie tam šis process ir ļoti svarīgs mūsu ķermeņa normālai funkcionēšanai. Staipīšanās laikā organisms gatavojas fiziskām slodzēm, kas to sagaida dienas laikā, pēc miega tiek izvingrināti muskuļi, atjaunojas asinsrite, kā arī uzlabojas garastāvoklis. Zinātnieki apliecina, ka staipīšanās pat uzlabo mūsu garšas un taktīlās (pieskārienu) jūtas, tāpēc – kamēr jūs neesat izstaipījušies, brokastīm pat neķerieties klāt!
	Žagas Žagas – tas ir savdabīgs organisma signāls, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu gremošanas sistēmu. Protams, ka mēdz būt žagas bez kāda īpaša iemesla vai arī kā nopietnas saslimšanas sekas, bet visbiežāk tā ir zīme, ka organisms mums saka: „Pietiek rīt!”. Kad cilvēks ēd steidzīgi, rij ēdienu lielos gabalos vai arī vienkārši pārēdas, tad rodas klejotājnerva, kas ir cieši saistīts ar mūsu kuņģi un diafragmu, kairināšana. Visam vajag zināt mēru un vajag kārtīgi sakošļāt ēdienu, pirms to norīt.
	Miokloniskie krampji Vai jums ir pazīstama sajūta, kad guļat gultā, sākat krist dziļā, jūsu ietverošā sapnī, bet tajā pašā brīdī jūsu ķermenim it kā iesit ar elektrību. Muskuļi pēkšņi saraujas tik stipri, ka jūs pat varat uz brīdi pacelties gaisā no gultas. Šī parādība arī ir mūsu aizsargmehānisma sistēmas daļa, kuru sauc par mioklonisko krampi. Tad, kad jūs sākat aizmigt, jūsu elpošanas biežums strauji samazinās, pulss paliek nedaudz lēnāks, muskuļi ir atslābināti un jūsu smadzenes kļūdaini uzskata, ka jūs mirstat. Tieši tāpēc tās sūta ļoti spēcīgu impulsu, lai glābtu savu saimnieku. Protams, ka pēc tam smadzenes saprot, ka jūs nemaz nemirstat, tās nomierinās un ļauj normāli iemigt.
	Ādas uzbriešana no mitruma Visi ir saskārušies ar no ūdens uzburbušajiem pirkstu spilventiņiem uz rokām un kājām, kad vannā nogulēts ilgāk nekā parasti. Liekas, ka tajā nekā noderīga nevar būt, bet, kā noskaidroja zinātnieki, ādas uzburbšana nenotiek bez iemesla. Mūsu organisms jūt, ka ir saskāries ar paaugstināta mitruma vidi un tur kur ir mitrs – mēdz būt arī slidens. Tieši tāpēc āda mūsu pirkstu galos uzreiz sāk pārveidoties par kaut ko tādu, kas spētu palielināt mūsu roku saķeri ar gludām virsmām. Citiem vārdiem sakot – organisms dara visu, lai mēs nepaslīdētu uz slapjas grīdas un ar mūsu jaunajiem „superpirkstiem” spētu aiz kaut kā aizķerties, pirms nokrist un sasisties pret kaut ko cietu.
	Atmiņas zudumi Dažos gadījumos atmiņas zudums nav galvas satikšanās ar cietu un trulu priekšmetu, bet gan diezgan viltīgs mūsu nepastāvīgās psihes aizsargmehānisms no nepatīkamām atmiņām. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad izvarošanas, katastrofu vai citu stihiju upuri pilnībā aizmirst par pašiem briesmīgākajiem brīžiem. No vienas puses mūsu organismu var saprast – kāpēc atmiņā ierakstīt to, kas cilvēkam nerada nekādu prieku vai patīkamas sajūtas? Labāk uz visiem laikiem to izdzēst no mūsu iekšējā uzkrājēja un atbrīvot saimnieku no liekiem pārdzīvojumiem.
	Zosāda Pirmā un pati galvenā zosādas funkcija – siltuma izdalīšanās samazināšana caur porām no mūsu ādas – pateicoties tam mūsu organismam ir vieglāk sasildīties nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos. Toties otrā – emocionālā reakcija – vēl nav izpētīta līdz galam, bet zinātniekiem ir aizdomas, ka tas tomēr ir atnācis līdz mums no tālas pagātnes. Mūsu agrīnajo senču ķermeņi bija noklāti ar biezu spalvu kārtu, bet to neizmantot savā labā bija grēks. Kad minimālie muskuļi blakus spalvai vai matam tiek sasprindzināti, emociju (īpaši baiļu) uzplūda rezultātā tie piepaceļ katru matiņu vertikālā pozīcijā. Mūsu senču apmatojums uz ķermeņa momentāli palika lielāks, kas radīja raženāka ķermeņa iespaidu.
	Asaras Zinātnieki uzskata, ka stresa situācijās mūsu organisms rada jaunu, ļoti spēcīgu kairinājuma perēkli, kā uzdevums ir novērst cilvēka uzmanību no tām sāpēm, ko viņš ir izjutis līdz tam brīdim. Kad bērns sasitās vai sagriežas, viņa galvas smadzeņu apvalks pastiprina dažādas organisma funkcijas: elpošanu, kustību, iekšējo un ārējo sekrēciju funkciju. Paaugstināta asaru izdalīšanās ļauj samazināt galvas smadzeņu garozas kairinājumu, ko izsaucis sitiens vai sagriešanās. Tas notiek tāpēc, ka raudāšanas laikā asaras nokļūst arī deguna dobumā, kur rada slidenu apvalku, savukārt šis apvalks, kas ir pilns ar trīszaru nervu un ožas receptoriem, nodod signālus tieši uz smadzenēm, novēršot tās no galvenā kairinājuma avota.
	Papildus maņas Neskatoties uz to, ka mēs visbiežāk dzirdam par piecām maņām, kuras piešķirtas cilvēkam, to ir daudz vairāk. Pāris piemēri: iedomājieties, ka vienā rokā jūs turat karstu gludekli, bet otro pieliekat tuvu uzkarsētajai virsmai. Jūs jūtat siltumu un saprotat, ka pieskaršanās gadījumā jūs jutīsiet sāpes, kaut arī neviena no piecām maņām jums to nespētu pateikt priekšā. Jūs neredzat karstumu, nedzirdat to, nejūtat tā garšu, fiziski tam nepieskaraties un saost to arī nevarat. Tomēr jūs vienalga jūtat siltumu un savas drošības potenciālos draudus. Šo sajūtu nodrošina siltuma sensori, kas izvietoti jūsu ādā. Un kāda sajūta ļauj jums sajust sāpes vai saprast, ka jūs esat pakārts ar galvu uz leju? Vēl viens vienkāršs piemērs: pamēģiniet aizvērt acis un pieskarties deguna galam. Šajā brīdī jūs neizmantojāt nevienu no piecām maņām. Šī maņa tiek saukta par propriocepciju – tā ļauj mums precīzi zināt, kur atrodas visi jūsu ķermeņa nostūrīši un izcilņi – un, pateicoties tam mēs zinām mūsu ķermeņa formu un izmērus. Visas šīs un daudzas citas maņas tiek uzskatītas par cilvēka ķermeņa aizsargmehānismu, kas praktiski visu laiku novērš draudus jums nokļūt nelaimē.