Olimpiskās medaļas Olimpiskā zelta medaļa patiesībā ir gandrīz identiska sudraba godalgai. Vienīgā starpība - pirmās vietas ieguvēja medaļai jābūt noklātai ar vismaz sešiem gramiem zelta.
Zelta medaļa Pēdējā 100% zeltu saturošā medaļa pēdējo reizi tika izsniegta 1912.gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā, Zviedrijā.
Bronzas medaļa Olimpiskā bronzas medaļa veidota no vara un alvas sakausējuma, kas teorētiski ir vērts tikai 3 eiro.
Čeļabinskas meteorīts Olimpieši, kas triumfēs 2014.gada 15.februāra sacensībās, saņems īpašas medaļas, kurās iestrādātas atlūzas no meteorīta, kurš 2013.gada 15.februārī nokrita Krievijā. Šo īpašo medaļu būs iespēja iegūt arī Latvijas skeletonistiem Tomasam un Martinam Dukuriem, kas šajā dienā aizvadīs savus pēdējos braucienus.
Pirmā Olimpiāde Pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs 1896.gadā uzvarētāji nesaņēma zelta, bet gan sudraba medaļas un olīvkoka vainagu. Otrajai vietai tika pasniegta bronzas medaļa, bet trešā vieta palika bez godalgas.
Jānis Daliņš Ķīna pirmo olimpisko medaļu izcīnīja vien 1984.gadā, savukārt Latvija savu pirmo medaļu saņēma jau 1932.gadā. Toreiz sudrabu uz Latviju atveda soļotājs Jānis Daliņš.
Bobslejs, ziemas olimpiskās spēles Pirmās ziemas olimpiskās spēles notika 1924.gadā Francijā. Latvija bija viena no 16 valstīm, kas startēja pirmajā ziemas Olimpiādē.
Olimpiāde televīzijā Televīzijā olimpiskās spēles pirmo reizi tika pārraidītas 1936.gadā, kad tās norisinājās nacistiskās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Pie TV ekrāniem Olimpiādi toreiz vēroja 150 000 skatītāju.
Olimpieši Jaunākajam olimpisko spēļu medaļniekam ir tikai desmit, bet vecākajam - 72 gadi.
   

Avots: ASAPScience