Vecāki, vai jums dažkārt šķiet, ka skolotāji runā “svešā valodā”? Šis apkopojums būs kā neliels “špikeris”, lai palīdzētu saprast biežāk lietotos terminus un jēdzienus izglītības jomā.
Kompetencēs balstīta izglītība
Kompetencēs balstīta izglītībaMācību pieeja, kuras mērķis nav tikai zināšanu iegaumēšana, bet arī prasmju un spēju attīstīšana, ko skolēns var izmantot ikdienā, turpmākajās mācībās un nākotnes darbā. Kompetencēs balstīta izglītība nozīmē, ka skolēns mācās domāt, analizēt, risināt problēmas un sadarboties, nevis tikai “iemācās atbildes no grāmatas”.
Formatīvais vērtējums
Atgriezeniskā saite, ko skolēns saņem mācību procesā. Tā palīdz skolēnam saprast, ko viņš jau prot un ko vēl nepieciešams pilnveidot, bet skolotājam - novērtēt skolēna zināšanu līmeni. Formatīvajam vērtējumam parasti nav ietekmes uz gala atzīmi.
Summatīvais vērtējums
Atzīme, ko skolotājs piešķir pēc noteikta mācību posma - piemēram, pēc tēmas apguves, semestra beigās vai mācību gada noslēgumā. Skola nosaka, kāda ir katras atzīmes vērtība jeb svars gala vērtējumā. Piemēram: pārbaudes darbam par vairākām tēmām tie var būt 50%, bet īsākiem testiem - 20%.
STAP (1.-3. klasei)
1.–3. klasēs summatīvajā vērtēšanā skolēna apguves līmeni nosaka ar četriem līmeņiem: S - sācis apgūt, T - turpina apgūt, A - apguvis, P - apguvis padziļināti. Šī sistēma palīdz vecākiem saprast, kurā mācīšanās posmā atrodas bērns, un vai viņam ir nepieciešams padziļināts vai turpmāks atbalsts.
Monitoringa darbs
Valsts līmeņa pārbaudes darbs, ko organizē noteiktās klasēs (piemēram, 3. un 6. klasē), lai pārbaudītu skolēnu zināšanu līmeni visā Latvijā. Monitoringa darbs neietekmē liecību - tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt izglītības kvalitāti valstī kopumā.
Diagnosticējošais darbs
Skolas vai skolotāja noteikts pārbaudes darbs, kura mērķis ir noskaidrot, cik labi skolēni apguvuši konkrētu tēmu. Rezultāti palīdz skolotājam saprast, kur nepieciešams papildu skaidrojums un atbalsts. Atkarībā no skolas, tie var tikt iekļauti arī gala vērtējumā (tas atkarīgs no skolas iekšējās vērtēšanas kārtības).
Mācību satura apguves līmeņi
Vispārīgais līmenis jeb pamata līmenis aptver galveno, svarīgāko informāciju, bez padziļinātiem tematiem.
Optimālais līmenis jeb vidējais līmenis ir “vidusceļš” starp pamata un augstāko līmeni - tajā apvienotas gan pamatzināšanas, gan arī padziļinātas mācību tēmas.
Augstākajā līmenī skolēns mācību priekšmetu apgūst padziļināti un šajā līmenī eksāmeni ir visgrūtākie. Visbiežāk, šo līmeni skolēni izvēlas, lai tālāk augstkolā studētu kādā noteiktā specialitātē (piemēram, inženierzinātnes, medicīnu, eksakstās zinātnes u.c.).
Vēlam mierpilnu jaunā gada sākumu! Atcerieties, ka par vecāku sirdsmieru un skolēna atbalstu visa mācību gada garumā var parūpēties Palīgsmācībās.lv video kursi!
